Viss par STINTU

KADREIZ STINTES KĻUVA PAR OTRAIS SĒRIJAS ZIVĪM

Šodien stintes piekrastes reģionā ir ļoti vērtētas zivis. Tomēr ne vienmēr stintes tika uzskatītas par vērtīgām.

Vēsturiskie avoti liecina, ka bija periodi, kad mūsdienās iecienītās stintes tika uzskatītas par otrās šķiras zivīm, neviens tās nepirka, un zvejnieki tās baroja dzīvniekiem.

Šodien lietuvieši par stintēm runā citādi nekā viņu priekšteči. Tiek uzskatīts, ka šīs zivis ir vienas no tīrākajām un ekoloģiskākajām, tās viegli attīra un ātri pagatavo, tās ir ļoti garšīgas un barojošas.

STINTU UZTURĪBAS VĒRTĪBA

Stintes ir ne tikai izcilas garšas, bet arī uzturvērtības ziņā vērtīgas. Tās ir veselīgo proteīnu avots, kas nodrošina ķermeni ar aminoskābēm. Aromātiskās zivis arī ir bagātas ar mikroelementiem: tās satur dzelzi, kāliju, kalciju, magniju, nātriju, fosforu, hloru, fluoru un molibdēnu. Turklāt stinta ir bagāta ar B un D vitamīniem. Stintas ir viegli pagatavojamas: tās viegli attīra, un gatavošanas process prasa minimālas pūles. Šīs zivis īpaši ieteicams ēst bērniem un gados vecākiem cilvēkiem, jo tās ir viegli sagremojamas.

KUR RADIES LIETUVIEŠU NOSAUKUMS “STINTA”

Tiek uzskatīts, ka lietuviešu vārds “stinta” radies no vācu valodas vārda Stintfisch vai Stint (latviski “smirdzivis”).

CITU VALSTU STINTU SVĒTKI

Pusdienu Korejā Indže pilsētā katru gadu notiek trīs dienu festivāls, kura laikā tiek zvejotas un uzreiz ēstas Sojangho ezerā dzīvojošās stintes. Korejieši šīs zivis ēd neapstrādātas vai ceptas eļļā.

1956. gadā ASV Kelso pilsēta pasludināja sevi par pasaules stintu galvaspilsētu un regulāri organizē stintu svētkus.

Luistona pilsētā pie Niagāras upes katru gadu notiek svētki, kuru laikā tiek ceptas un bez maksas izdalītas aptuveni 200 kg stintu. Svētku dalībnieki tiek aicināti ziedot projektos, kas paredzēti Niagāras upes zivju resursu aizsardzībai un atjaunošanai.

Paltamo provincē Somijā arī tiek organizēti stintu svētki – maija vidū notiek festivāls “Norssikarnevaali”.

Itāļiem, kas dzīvo Kalabrijas reģionā, ceptās stintes ir tradicionāls Ziemassvētku vakariņu ēdiens.

Sanktpēterburgā stintu svētki notiek pie Nevas upes, kad tajā no Somijas līča Baltijas jūrā ierodas stintes, lai nārstotu.

KĀPĒC STINTA SMARŽO KĀ GARŠU KURKUMI, VAI OTRĀDI?

Stintēs ir tās pašas ķīmiskās vielas, kas veidojas no linolēnskābes, kuras atrodas arī gurķos. Kas smaržo – stinta smaržo kā gurķis vai gurķis smaržo kā stinta, tas jau ir jūsu izvēle.

KĀPĒC STINTES PIRMS NĀRSTA IR VISGARŠĪGĀKĀS UN VIEGLI PAGAUMĒJAMAS?

Pirms nārsta stintes sāk intensīvāk baroties, tādējādi uzkrājot vairāk tauku un olbaltumvielu, un to garšas īpašības ir labākas nekā citos gada laikos. Sākot intensīvi baroties, stintes vairs neņem vērā apkārtējo vidi – tās ķer visu, kas tās pievilina, pat ja tas ir ēsmas gabals, kas uzspiests uz āķa. Tieši tāpēc, tuvojooties nārstam, tās tik labi uzķeras.

KĀDAS STINTES TIEK ZVEJOTAS LIETUVĀ

Ir divi stintu veidi: migrējošās un sēdošās. Migrējošās tiek sauktas par lielstintēm, tās dzīvo Baltijas jūrā, savukārt sēdošās tiek sauktas par mazstintēm, tās dzīvo dziļajos Lietuvas ezeros.

Tās atšķiras gan izmērā, gan dzīves ilgumā. Mazstintes aug līdz 10 cm garumā un sver tikai dažus gramus. Lielstintes var sasniegt 25-30 cm garumu, bet parasti tās ir 15-22 cm garas un sver apmēram 30-50 g. Mazstintes nobriest 1-2 gadu vecumā un dzīvo vairākus gadus, tās nārstos tikai reizi mūžā. Lielstintes nobriest 2-3 gadu vecumā, dzīvo līdz 7-9 gadiem.

Stintu zvejotāji un ēdāji apgalvo, ka stintes ir skaistas zivis. Izskatā mazstintes un lielstintes gandrīz nesaskaras: stinta ir neliela spindzējoša zivtiņa ar zaļganu brūnu muguru, zili sudrabainām pusēm un baltu vēderu. Mazstintes un lielstintes var atšķirt tikai pēc acu lieluma. Mazstintes acu diametrs ir daudz lielāks nekā attālums starp acīm. Lielstintes acu diametrs var būt līdzīgs vai pat mazāks par šo attālumu.

KUR DZĪVO LIELSTINTES UN KĀ TĀS PAVAIRĪJAS?

Lielstintes dzīvo Baltijas jūras piekrastē līdz aptuveni 6 m dziļumam. Tās migrē lielos baros, dažus mēnešus pirms nārsta. Nārstēšanai ideāls ūdens temperatūra ir 6 grādi. Stintas mūsu valsts ūdeņus sasniedz no Latvijas puses: tās peld caur Šventojo, Palangu, Klaipēdu uz Kuršu jūru un pa Nemunu velkas nārstot.

Lietuvā lielstintes nārstos galvenokārt marta vai aprīļa mēnešos. Ja ziema ir salīdzinoši silta, nārsts var sākties jau februārī. Šīs zivis izlaiž ikrus uz ūdens augiem, grants vai smilšu grunts. Mātīte izlaidīs līdz 40 tūkst. ikriem. Bieži pēc nārsta stintes mirst. Pēc nārsta stintu barošanās grupas mēdz izklīst un dzīvot vienatnē.

KĀDĀ ZIVI MINTA STINTES?

Stintas barojas ar vēžveidīgajiem, kukaiņu kāpuriem, lašu vai mencu un pat saviem pašu mazuļiem, ja nav cita barības avota.

KAD STINTES VISLABĀK KIMBA

Stintas ir aktīvākas naktī, kad tās peld lielos baros uz gaismas avotiem. Tāpēc tuvu laternām tās vislabāk ķeras. Turklāt lietus un vējš stintēm patīk vairāk nekā skaidrs un saulains laiks.

NO KURAS RADIES LEĢENDĀRAIS „STINTAPŪKIS” UN RITMS

Šis vārds ir saistīts ar seno ledus zvejas procesu, kas bija zināms kopš 1915. gada: 50 x 50 cm lielā ledus caurumā kopā ar tīklu iegremdēja 4 m garu egļu vai priedes dēli, tā, lai virs ledus paliktu šķērslis – tās gals, un zvejnieks, sēžot uz krēsla, ar koka bučēm to varētu sitināt, ritmiski dziedot „stinta, pūkis, stinta, pūkis”. Zem ledus radītais troksnis izbaida stintes, un bēgot no š.